„Jo tuvāk zvaigznei atrodas planēta, jo augstāka būs planētas temperatūra!” – Taču jau uz pirmajām divām Saules sistēmas planētām šis apgalvojums ir aplams.
Kāpēc tā? Kāpēc Saulei tuvākā planēta Merkurs nav kārstākā? Kāpēc karstākās planētas statuss pienākas Venerai? Šie un daudzi citi jautājumi uzreiz sāk nodarbināt prātu.
Ir noskaidrots, ka galvenais iemesls Veneras augstajai temperatūrai ir tās specifiskā atmosfēra, kas lielākoties sastāv no ogļskābās gāzes (oglekļa dioksīda) – jā, tās pašas gāzes, kas rada satraukumu par globālo sasilšanu tepat uz Zemes.
Pētot Merkuru atklājās, ka tā ir planēta bez atmosfēras un viss siltums, ko tas saņem no Saules, ļoti viegli aizplūst prom kosmosā.
Veneras biezā atmosfēra izveido siltumnīcas efektu un saņemtajam siltumam ir ļoti grūti azplūst prom, kā arī lielie vēji vienmērīgi sasilda arī Saules neapspīdēto Veneras pusi.
Salīdzini temperatūras izmaiņas starp Veneru un Merkuru!
Merkurs
Venera
Dienā 430ºC
Naktī -180ºC
438 līdz 482ºC
Zeme
Cilvēks
Vidēji 15ºC
36.6ºC
Ugunskurs
Lava
~600ºC
No ~800 līdz 1200ºC
Saule
~5600ºC
Vai globālās sasilšanas rezultātā iespējams, ka Zeme kļūs par karstāko Saules sistēmas planētu?
Pēc zinātnieku pētījumiem šāds scenārijs ir maz ticams, precīzāk – neiespējams. Pat pie visai sliktiem globālās sasilšanas attīstības scenārijiem, uz Zemes dzīvība saglabāsies, bet ļoti iespējams, ka tikai vairs bez cilvēces eksistences, tāpēc būtiski ir saudzēt vienīgo līdz šim zināmo cilvēkam apdzīvojamo planētu!